Par Zvangām

No iepriekšējās mājas saimnieces šajā namā ir palicis dāvinājumā kāds vienkāršs, bet simbolisks atgādinājums — sens izšūts dvielītis ar vārdiem: “Sirds pie Dieva. Rokas pie darba”. Tas klusi sasaucas ar to, kā mēs paši šodien izvēlamies dzīvot, kalpot, strādāt, jo Zvangas mums ir vairāk nekā vieta — tas ir nams un dzīvesveids, ko uzticam Dieva vadībai.

Šeit tiek veidota vide, kur cilvēks var atnākt tāds, kāds viņš ir un sastapt mieru, klusumu un telpu sev vai kopīgam jēgpilnam laikam ar savu ģimeni.

Šis nams top kā miera osta — vieta, kur var ienākt un atvilkt elpu, kur nogurušais atrod atspirdzinājumu, vientuļais — klātbūtni, un katrs — vienkāršu cilvēcīgu uzņemšanu.

Lauku vides telpa, kas ir pieejama tiem, kuri meklē mieru un patiesumu. Un reizēm tieši šajā vienkāršībā cilvēks piedzīvo ko vairāk, nekā bija gaidījis — mieru, kas paliek, un vieglumu, ko nevar līdz galam izskaidrot.

Mēs veidojam dzīves telpu tā, lai ikviens, kas ienāk, var kaut uz brīdi nolikt lieko, atgūt spēku un doties tālāk ar vieglāku sirdi.

Zemāk vari iepazīt mājas un teritorijas vēsturi, taču visvērtīgāk būs to pieredzēt klātienē. Mēs tevi gaidām ar siltumu un mīlestību.

— Liene un Uldis

Zvangas ceļš

2025. gadā Zvangas sāka pakāpeniski atvērties cilvēkiem, un pieredzes, sarunas un mazie notikumi šeit iezīmēja telpas patieso dzīvi un attīstību.

Šeit notiek dzīve — klusa, bet patiesa. Cilvēki ierodas, lai uz brīdi izkāptu no ikdienas ritma, satiktu sevi un pabūtu vidē, kur nav jāspēlē lomas. Daži paliek uz īsāku laiku, citi atgriežas atkārtoti. Ir sarunas, kopā būšana un atelpa no pasaules trokšņa.

Zvangās ir bijuši vairāki brīvprātīgie, kuri ar savu klātbūtni un darbu ir palīdzējuši telpai augt un nostiprināties.Brīvprātīgo programma šobrīd tiek pārskatīta un veidota no jauna, ar ieceri to atvērt 2026. gada pavasarī — pārdomātā formā, kas saskan ar vietas ritmu un vērtībām.

Zvangās ir noticis dueta Sinerģijas koncerts-meditācija, notikušas darbnīcas un kopīgas satikšanās, uzsāktas detoksa programmas, uzsākta kakao un šokolādes mājražošana. Šie notikumi iezīmē telpas atvēršanos cilvēkiem un kopā būšanai.
Saimniecībā pamazām ienāk dzīvnieki — zirgi, vistas un zosis — un līdz ar to teritorija iegūst lauku sētas iezīmes. Tiek ierīkotas aploks, ganības, vienā no šķūņa galiem notika remonts, kur izveidots stallis, un iekārtota neliela vistu kūtiņa ar aploku. Šīs pārmaiņas veido dzīvu lauku vidi, kas atgriežas savā dabiskajā ritmā. Par dzīvniekiem un saimi plašāk stāstām atsevišķā sadaļā.

Turpinās arī teritorijas labiekārtošana un telpu veidošana. Dzīvojamās mājas pirmajā stāvā ir izveidoti atsevišķi apartamenti, vairākas istabas un kopīga virtuve viesu vajadzībām. Šīs telpas ir radītas mierīgai uzturēšanās pieredzei.

Zvangas netiek veidotas kā cilvēka projekts ar stingru plānu. Mēs šo ceļu uztveram kā kopradi — ieklausoties, vērojot un ļaujot telpai atklāties savā laikā. Šajā procesā būtiska ir uzticēšanās Dieva vadībai, kas nosaka ne tikai virzienu, bet arī tempu.
Laika gaitā, sarunās ar cilvēkiem, kuri šeit ir bijuši, arvien no jauna atklājas, cik liels vieglums ienāk brīdī, kad cilvēks var nolikt malā pasaulē nestās lomas un uzdrošināties būt patiess.

Zvangas kļūst par telpu, kas atbalsta šo ceļu — brīžos, kad ierastie balsti sabrūk un cilvēks vēl tikai iepazīst sevi bez maskām. Šeit īpaši nozīmīga kļūst cilvēcīga klātbūtne un iespēja būt vienam otram.

Zvangas šodien nav galapunkts. Tā ir telpa, kas aug un atklājas ceļu ejot.

Zvangu sakņu stāsts

Šī telpa nav radusies tukšā vietā. Zvangām ir senas saknes — līdzīgi kā tepat augošajiem simtgadīgajiem vītoliem, kas cauri dažādiem laikiem ir turējuši un veidojuši šo vietu. Šīs saknes mēs šodien cienām, ļaujot turpinājumam veidoties savā, atšķirīgā ceļā.

Šo vietu var salīdzināt ar tepat augošajiem simtgadīgajiem vītoliem. Tie tika iestādīti pirms vairāk nekā simts gadiem un kopš tā laika ir auguši, mainījušies un pielāgojušies dažādiem laikiem. Ne vienmēr taisni, ne vienmēr viegli, bet ar dziļām saknēm, kas turējušas dzīvību arī brīžos, kad virspusē viss ir mainījies.

Arī šī telpa ir gājusi cauri dažādiem posmiem. Pagātne šeit ir klātesoša kā saknes, bet turpinājums veidojas citādi.

Saimniecības pirmssākumi

Pirms Zvangas kļuva par telpu, kādu to pazīstam šodien, šī vieta jau dzīvoja savu dzīvi. Tā ir bijusi māja, saimniecība un lielsaimniecība, piedzīvojusi dažādus laikus, saimniekus un varas.

Vēsturiski māju nosaukums ir Vangas, un šīs lielsētas pirmsākumi meklējami tālajā 1925.gadā, kad zeme tika atdalīta no Liepupes muižas. Tā bija lauku saimniecība ar plašu teritoriju, ēkām, cilvēkiem un dzīvniekiem — vieta, kur lauku dzīve notika aktīvi un ciešā saiknē ar apkārtējo vidi.

Saimnieks Jānis Nicmanis saimniekoja gan šeit, Vangās, gan arī citos īpašumos, tostarp Rīgā, un savā laikā pildīja arī Liepupes pagasta vecākā pienākumus. Šis posms iezīmē laiku, kad saimniecība bija sakārtota, dzīvotspējīga un organiski saistīta ar vietējo kopienu.
Vēsturiskas fotogrāfijas

Pārmaiņu gadi

Līdz ar 20. gadsimta vidus vēsturiskajām pārmaiņām, kad Latvija nonāca Padomju Savienības varā, mainījās arī Vangu liktenis. Saimnieks bija spiests pamest šo vietu un doties bēgļu gaitās; ģimenes likteņi izklīda — dēls tika izsūtīts uz Sibīriju, meita devās uz Kanādu.

Padomju laikā saimniecības teritorijā tika izveidota ferma, bet saimnieka māja tika pārveidota par vairākiem komunālajiem dzīvokļiem. Šajā periodā ēku un vides izmantošana bija pakārtota tā laika sistēmai un praktiskajām vajadzībām. Šis posms atstāja savas pēdas — gan redzamās, gan neredzamās — un kļuva par vienu no slāņiem, kas veido Zvangas telpas pieredzi šodien.

Atjaunošanas sākums

Pēc padomju perioda beigām īpašumam sekoja pārejas laiks, par kuru saglabājušās fragmentāras liecības. Tas bija posms, kad daudzas lauku saimniecības Latvijā mainīja saimniekus, funkcijas un nozīmi, meklējot savu vietu jaunajos apstākļos.

Vēlāk īpašumu iegādājās Rasma Kuplā, kura uzsāka mērķtiecīgu vietas sakārtošanu un atjaunošanu. Tika tīrīta zeme, atbrīvotas teritorijas no krūmiem un nevajadzīgām celtnēm, daļa ēku nojaukta, daļa — atjaunota.

Rasmas ieguldītais darbs un redzējums kļuva par nozīmīgu pamatu tam, lai šī vieta atkal sāktu elpot. Viņas iecere bija veidot šeit telpu latvisko tradīciju kopšanai un cilvēku satikšanās iespējām.

No Vangām uz Zvangām

2019. gadā Vangas nonāca pašreizējā saimnieka pārziņā, iezīmējot jaunu posmu vietas ceļā. Šis sākums nebija par gatavu projektu vai strauju attīstību, bet par atbildību turpināt vietas stāstu — cienot tās saknes un vēsturi, bet veidojot turpinājumu savā redzējumā.

Laika gaitā saimniekošanas forma un darba ritms mainījās, taču darbs ar telpu netika pārtraukts. Zvangas turpināja veidoties pakāpeniski, sekojot dzīves ritmam un izvēloties ceļu, kurā svarīgāka par ātrumu ir ieklausīšanās un noturība.

2024. gadā māju nosaukums tika mainīts no vēsturiskā Vangas uz Zvangas. Šī maiņa nenoliedz pagātni, bet to ietver. Vēsturiskais nosaukums paliek kā sakne, savukārt jaunais atver telpu citam skanējumam un nozīmei.

Zvangas latviešu valodā apzīmē mūzikas instrumentu. Šajā vārdā ienāk sajūta, ka arī pati telpa — un cilvēks, kas tajā uzturas — var kļūt par instrumentu, kura skanējums ar laiku kļūst dzidrāks. Ne piespiežot, bet radot apstākļus, kuros dzīvība var atgriezties savā pilnībā.

Atjaunošana kā nepārtraukts process

Laikā no 2020. līdz 2025. gadam Zvangās norisinājās pakāpeniski atjaunošanas un sakārtošanas darbi, kas veidoja pamatu telpas šodienas veidolam. Šis darbs nebija vērsts uz strauju pārvērtību, bet uz ilgtermiņa noturību, skaidrību un elpu.

Atjaunošana Zvangās nav noslēgts posms. Tā turpinās arī šobrīd — soli pa solim, ieklausoties vietā un tās vajadzībās. Daļa darbu jau ir paveikti, daļa vēl priekšā, un visi tie ir daļa no viena ceļa, kur telpa aug un mainās savā laikā.

Darbu gaitā tiek gan atjaunots un nostiprināts, gan atbrīvots tas, kas savu laiku ir nokalpojis. Šis process ir dokumentēts fotogrāfijās, kas ļauj ieraudzīt Zvangas pārmaiņas laikā.
Pēc iepazīšanās ar Uldi Santjago ceļā, es “Zvangas” esmu apciemojusi jau divas reizes. Uldis prot izcili radīt telpu — viņš prot klausīties ar sirdi un dvēseli, un viņš pieņem cilvēku tieši tādu, kāds viņš ir, un rada vidi, kurā iespējams nodoties sevis meklējumiem. Es jutos ļoti gaidīta, drošībā un mīlēta. Turpini iesākto, Uldi. Ceru, ka daudzi cilvēki atradīs ceļu uz “Zvangām”!
Caroline Froeling
— Holande
Mēs visi pasaulei rādām savu pasaulei izveidoto tēlu, bet kāds vieglums ienāk, kad mēs to vairs nenesam, bet uzdrošinamies rādīt savu sirdi. Šis ceļa posms nav viegls, un paldies tev, ka esi izveidojis vietu, kas ir atbalstoša šim ceļam. Jo parasti sabrūkot pasaulīgam tēlam, sabrūk arī viss kas tajā ietilpa, brīžiem pat ģimene vairs nav atbalsts, un cilvēki arī paši vēl nepazīst savu sirdi, un paši sevi bez lomas, un maskām pasaulē un tajos brīžos ir fantastiski, ka varam būt viens priekš otra.
Andis Lapiņš
— Latvija
Ja tu meklē telpu, kur dziedināties un no jauna savienoties ar sevi, dabu un dzīvi, šī ir tā vieta. Vieta, kur atkal ieelpot ar pilnu elpu, kur ēdiens baro dvēseli un caur dažādām praksēm Tu atgriezies pie savas būtības. Mierā un sevis pieņemšanā laiks palēninās, un dzīves ritms atkal sāk saskanēt ar tavas sirds ritmu. To var sajust tikai piedzīvojot.
Ruben Bloemendal
— Holande
Kad meklējat skaistu, mierpilnu vietu, kas piepildīta ar lielu mīlestību - tad šeit ir īstā vieta, kur doties. Jūs varat saplūst ar dabu, baudīt gardus ēdienus un harmoniski atpūsties.
Paldies no visas sirds, ka ir radīta tik brīnišķīga vieta.
Jasmin Eider
— Vācija

Piesakies jaunumiem epastā un uzzini visu pirmais!

Aktualitātēm Zvangās sekot iespējams arī pievienojoties mūsu WhatsApp grupai!
© Zvangas 2026.